2024. gada 15. oktobrī SIA “Bauskas novada komunālserviss” (BNKS) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniedza ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa projektu. Plānotais tarifs ūdensapgādes pakalpojumam – 1,82 EUR/m³ (bez PVN), kanalizācijas pakalpojumam – 2,30 EUR/m³ (bez PVN).

Pēc tarifa iesniegšanas uzņēmums turpināja darbu, lai precizētu tarifa izmaksu pozīcijas. 2024. gada 31. oktobrī tika pieņemts domes lēmums par Bauskas novada pašvaldības mantas – pašvaldības ūdens un kanalizācijas sistēmu, kā arī centralizētās siltumapgādes inženierbūvju – ieguldīšanu SIA “Bauskas novada komunālserviss” pamatkapitālā. Tas darīts, lai nodrošinātu efektīvu un optimālu ūdenssaimniecības un siltumapgādes infrastruktūras uzturēšanu Bauskas novadā. Precizēts arī ūdens un kanalizācijas inženierbūvju kalpošanas laiks; papildus izvērtēta un izanalizēta uzņēmuma atalgojuma politika.

Šo izmaiņu rezultātā tika sagatavoti tarifa projekta grozījumi, kuri 2024. gada 19. novembrī iesniegti regulatoram. Atbilstoši grozījumiem, plānotais tarifs:

• ūdensapgādes pakalpojumam – 1,65 EUR/m³ (bez PVN)
• kanalizācijas pakalpojumam – 2,10 EUR/m³ (bez PVN).

Salīdzinot ar 15. oktobrī iesniegto tarifa projektu, ūdensapgādes pakalpojuma tarifu izdevies samazināt par 11%, bet kanalizācijas pakalpojuma tarifu – par 8,7%.     

Iesniegtie tarifa projekta grozījumi paredz, ka Bauskas novada teritorijā ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifs pieaugs vidēji par 11,9%.

19.11.2024. iesniegtā ūdensapgādes pakalpojuma tarifa struktūra:

19.11.24. iesniegtā kanalizācijas pakalpojuma tarifa struktūra:

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai iesniegtais tarifa projekts vērtēšanas gaitā varētu mainīties?

Jā, iesniegtais ūdens tarifa projekts regulatora izvērtējuma laikā var mainīties.

Kādēļ bija nepieciešams jauns tarifs?

• Jauna tarifa nepieciešamību nosaka normatīvie akti. BNKS sešus mēnešus pēc reorganizācijas pabeigšanas bija obligāti jāiesniedz jauns tarifa projekts. Ņemot vērā, ka visu izdevumu uzskaitei un apkopošanai bija nepieciešams ilgāks laiks, SPRK piekrita pagarināt tarifa projekta iesniegšanas laiku līdz šī gada 15. oktobrim, ko BNKS arī ievēroja un tarifa projektu iesniedza.
• Liela daļa no pašlaik novadā spēkā esošajiem ūdens un kanalizācijas pakalpojumu tarifiem ir apstiprināti  2021. gadā. Kopš tā laika ir būtiski mainījušās tarifu veidojošās izmaksas, piemēram, darbaspēka izmaksas, materiālu un iekārtu izmaksas, ūdens kvalitātes un piesārņojuma monitoringa un energoresursu izmaksas.

Kāpēc nepieciešams vienots ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifs?

Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas “Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku”  tarifu projektu aprēķina vienādu visiem lietotājiem, bet, ja tam ir objektīvs ekonomiskais vai tehniskais pamatojums, komersants var aprēķināt atšķirīgu tarifu projektus nošķirtām centralizētajām ūdensapgādes sistēmām un nošķirtām centralizētajām kanalizācijas sistēmām.

Ņemot vērā to, ka BNKS sniedz pakalpojumus visā Bauskas novada teritorijā, pakalpojuma sniegšanā iesaistītie administratīvie un tehniskie resursi ir kopēji, prasības dzeramā ūdens un notekūdeņu attīrīšanas kvalitātei ir vienādas un tiesības saņemt kvalitatīvu pakalpojumu neatkarīgi no dzīvesvietas ir visiem novada iedzīvotājiem, BNKS, atbilstoši SPRK metodikai, sagatavojusi vienādu ūdenssaimniecības tarifa projektu visiem lietotājiem.

Līdz šim Bauskas novadā tika piemēroti 14 atšķirīgi ūdenssaimniecības tarifi, kurus iepriekšējos periodos bija apstiprinājusi gan pašvaldība, gan SPRK.

Ko iegūstam, veidojot vienotu ūdensapgādes un kanalizācijas tarifu novadā?

Tuvākajos gados plānots:

• pakāpeniski rekonstruēt nokalpojušos ūdensapgādes tīklus vai to posmus Bauskas pilsētā un vairākos ciemos (Ērgļi, Ceraukste, Uzvara, Pīrāgi, Jumprava, Pilsrundāle, Punslavas, Vecrundāle, Skaistkalne, Ozolaine, Beibeži, Viesturi).
• uzlabot ūdens kvalitāti, izbūvēt atdzelžošanas stacijas Upmaļos, Bērzos (Kongo), Pilsrundālē (pie pils), Nīzerē, Tīrumos, Taurkalnē, Klīvos.
• veikt vairāku kanalizācijas sūkņu staciju rekonstrukciju (Bauskā, Ērgļos, Audrupos, Saulainē, Putnos, Viesturos, Bērstelē).

Kā jaunais tarifs izskatās uz pārējo Latvijas ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa fona?

• Līdzīgi ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi ir Talsu, Ventspils, Madonas, Dobeles, Smiltenes un citos novados. Tas liecina par to, ka pašvaldībās ar plašām lauku teritorijām izmaksas pakalpojumu nodrošināšanai ir salīdzinoši augstas (sk. zemāk tabulas un diagrammas).
• Tarifu ietekmē vairāki faktori: pieslēgumu blīvums, patērētais apjoms, ģeogrāfiskais izvietojums, nošķirto sistēmu skaits, lielums, iegūtā ūdens kvalitāte, novadīto notekūdeņu kvalitāte, prasības notekūdeņu attīrīšanas pakāpei, veikto investīciju apjoms un citi.

BNKS iesniegtais ūdensapgādes pakalpojuma tarifs salīdzinājumā ar pašlaik spēkā esošajiem tarifiem

 (avots https://www.sprk.gov.lv/content/tarifi-5)

BNKS iesniegtais kanalizācijas pakalpojuma tarifs salīdzinājumā ar pašlaik spēkā esošajiem tarifiem 

(avots https://www.sprk.gov.lv/content/tarifi-5)

Kādas ir būtiskākās pozīcijas, kas veido tarifu

• Elektroenerģijas izmaksas
• Darbaspēka izmaksas
• Inženiertīklu un iekārtu nolietojums
• Inženiertīklu uzturēšanas izmaksas

Reorganizācijas rezultātā vienā uzņēmumā tika apvienoti visi ūdens un kanalizācijas pakalpojumu sniedzēji novadā. Būtiski mainījies gan pakalpojuma apjoms un ūdenssaimniecības objektu skaits, gan inženiertīklu garums. Ja līdz šim, piemēram, Bauskas ūdenssaimniecības tarifs bija rēķināts uz apmēram 100 km inženiertīklu, kas atrodas ~ 9,9 km² plašā teritorijā, un 17 tehnoloģiskajām iekārtām, tad pašlaik kopējais inženiertīklu garums ir vairāk nekā 370 km, kas izkliedēts 69 ciemos ~ 2131 km² platībā, bet dažādu tehnoloģisko iekārtu skaits – 177.

• Avārijas novēršanas izmaksas

Liela daļa ūdenssaimniecības infrastruktūras ir nolietojusies un prasa ievērojamus resursus gan tās uzturēšanā, gan remontos.

• Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu kvalitātes nodrošināšana

Spēkā ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra direktīva 2020/2184 “Par dzeramā ūdens kvalitāti”, kas paredz ievērojami augstākas prasības ūdens kvalitātei un novērtēšanai. Tāpat izmaiņas ir veiktas Komunālo notekūdeņu direktīvā, kā rezultātā ievērojami pieaugs izmaksas par notekūdeņu analīžu veikšanu. Arvien stingrāk uz šo prasību ievērošanu raugās kontrolējošās institūcijas, piemēram, Valsts vides dienests un Veselības inspekcija.

• Nākamajos četros gados ir plānots ierīkot jaunus vai nomainīt esošos komercuzskaites mēraparātus ar jauniem ultraskaņas ūdens skaitītājiem ar attālinātās nolasīšanas funkciju, tā atbrīvojot individuālo māju īpašniekus no nepieciešamības ik mēnesi sniegt informāciju BNKS par ūdens patēriņu.