Biežāk uzdotie jautājumi – ūdenssaimniecība

• Jānosūta iesniegums uz: info@bnks.lv, ar lūgumu sniegt informāciju par iespējām īpašumu pieslēgt pie centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem;
• Ja šāda iespēja būs, nākamie soļi – Tehnisko noteikumu pieprasīšana, projekta izstrāde, pieslēguma izbūve un līguma slēgšana ar SIA “Bauskas novada komunālserviss”.

• Jāpieprasa tehniskie noteikumi;
• Jāizstrādā projekts,
• Atbilstoši projektam, jāveic pieslēguma būvniecība;
• Kad būvdarbi pabeigti, rakstiet pieteikumu ūdenssaimniecības pakalpojumu līguma slēgšanai;
• SIA “Bauskas novada komunālserviss” uzstāda komercuzskaites mēriekārtu (ūdens skaitītāju) un pieslēdz īpašumu tīkliem;
• Uz objektu tiek padots ūdens, vai nodrošināta iespēja novadīt kanalizāciju.

Jā, lai veiktu pieslēguma izbūvi nepieciešams būvprojekts.

• Tehniskos noteikumus var pasūtīt Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), saite šeit.
• Sūtot pieteikumu uz: info@bnks.lv.

Ja Jums ir pietiekamas zināšanas būvdarbu veikšanā, Jūs varat paši veikt pieslēguma izbūvi. Tomēr, labāk būtu šo procesu uzticēt profesionāļiem, īpaši, ja ir runa par kanalizācijas pieslēgumu.

Jā, līguma slēgšana par ūdenssaimniecības pakalpojumiem ir obligāta. Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšana bez rakstveida līguma ir aizliegta (Ūdenssaimniecības likuma 8.panta pirmā daļa).

Bauskas novada saistošie noteikumi Nr. 27 “Par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas un lietošanas kārtību Bauskas novadā” nosaka normu 15 m³ vienam iedzīvotājam mēnesī. Tomēr šāda uzskaite varētu būt tikai ārkārtas gadījumos, kad privātmājas īpašnieks kategoriski atsakās izbūvēt komercuzskaites mezglu un/vai nav iespēja vienoties par komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanu dzīvojamās mājas iekšpusē. Normālā situācijā komercuzskaites mēraparātus uzstāda un maina pakalpojumu sniedzējs –  SIA “Bauskas novada komunālserviss”, turklāt, bez maksas.

Nē, savrupmājā uzstādītā komercuzskaites mēraparāta verifikācijas termiņam seko pakalpojumu sniedzējs –  SIA “Bauskas novada komunālserviss”. Komercuzskaites mēraparātus uzstāda un maina pakalpojumu sniedzējs –  SIA “Bauskas novada komunālserviss” bez maksas.

Jums tiks parēķināts ūdens (kanalizācijas) patēriņš, pēc  iepriekšējo 3 mēnešu vidējā patēriņa.

Sekas ir iespaidīgi finansiāli zaudējumi – Ministru Kabineta noteikumi Nr. 174 “Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu” 7.nodaļa nosaka kārtību, kādā aprēķina kompensāciju par ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanas noteikumu pārkāpšanu. Kompensācijas apmērs var sasniegt vairākus tūkstošus eiro.

Līgumu par ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu daudzdzīvokļu mājai, slēdz mājas īpašnieku pilnvarotā persona, kura var būt arī mājas pārvaldnieks. Pilnvarotā persona slēdz pakalpojuma līgumu visu dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā. To nosaka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.² panta otrā daļa.

Nekādas! Parasti šis iemesls ir noteicošais, kādēļ neviens no mājas īpašniekiem, nevēlas uzņemties pienākumu – parakstīt ūdenssaimniecības pakalpojumu līgumu. Līgums tiek parakstīts visu mājas īpašnieku vārdā, nevis pilnvarotās personas vārdā, tādēļ šī persona nenes atbildību ne par īpašnieku parādiem, ne citiem līguma nosacījumu pārkāpumiem. Atbildība ir tikai konkrētajam dzīvokļa īpašniekam, kurš pieļāvis pārkāpumu vai kuram izveidojies parāds par pakalpojumiem.

Var tikai citēt normatīvo aktu noteikumus:

• Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšana bez rakstveida līguma ir aizliegta (Ūdenssaimniecības likuma 8.panta pirmā daļa);
• Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs pārtraukt sniegt ūdenssaimniecības pakalpojumus, ja īpašnieks vai valdītājs lieto ūdenssaimniecības pakalpojumus bez pakalpojuma līguma noslēgšanas vai turpina tos lietot pēc pakalpojuma līguma izbeigšanas (MK noteikumi Nr. 174 “Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu” 10.punkts).

Protams, tādas tiesības Jums ir!. Ja Jūs nepiekrītat ūdenssaimniecības līguma nosacījumiem, līgums netiek parakstīts un ūdenssaimniecības pakalpojumi Jums netiek sniegti.

Piederības robeža ir robeža, kas nošķir SIA “Bauskas novada komunālserviss” tīklu daļu no ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāja tīkliem. (Ūdenssaimniecības likuma 1.panta 8.punkts).

Piederības robeža tiek fiksēta ūdenssaimniecības līguma pielikumā, kā grafisks attēls.

Ikdienā piederības robežai būtiska nozīme nav. To vērtē brīžos, kad ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklos (sistēmā) notiek avārija (plīsumi, aizsērējumi). Atkarībā no tā, kā piederībā esošo tīklu (sistēmas) daļā avārija notikusi, nosaka, kuram ir jāapmaksā avārijas novēršana.

Privātmājās piegādāto ūdeni (novadīto kanalizāciju) uzskaita ar komercuzskaites mēraparātu.

Daudzdzīvokļu mājā piegādāto ūdeni (novadīto kanalizāciju) uzskaita 2 pakāpēs:

• 1.pakāpe – kopējo mājas ūdens patēriņu uzskaita ar komercuzskaites mēraparātu;
• 2.pakāpe – katra dzīvokļa individuālo patēriņu uzskaita ar dzīvokļos uzstādītiem ūdens patēriņa skaitītājiem;
• Starpību, kas rodas uzskaitot ūdeni 1. un 2.pakāpēm sadala uz visiem dzīvokļiem.

Komercuzskaites mēraparātus uzstāda īpaši izbūvē hermētiskā akā, ko sauc par komercuzskaites mēraparāta mezglu. Šo mezglu izbūvē pakalpojumu lietotājs par saviem līdzekļiem. Komercuzskaites mēraparāta mezglu parasti izbūvē uz piederības robežas. Atsevišķos gadījumos, ja tas ir ekonomiski pamatoti vai uz piederības robežos komercuzskaites mēraparāta mezglu nav iespējams izbūvēt, mēraparātu var ēkas iekšpusē, iespējami tuvu ārējai sienai. Neatkarīgi no komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanas, piederības robeža no tā nemainās.

Komercuzskaites mēraparātus uzstāda verificē un maina ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs.

• Privātmājā komercuzskaites mēraparātu rādījumus nolasa mājas īpašnieks vai valdītājs;
• Daudzdzīvokļu mājā komercuzskaites mēraparātu rādījumus nolasa mājas pārvaldnieks, mājas vecākais, vai cita īpašnieku pilnvarota person;
• Ja ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs uz komercuzskaites mēraparātiem ir uzstādījis attālinātās nolasīšanas ierīces, par atsevišķu samaksu, rādījumus var nolasīt arū ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs.

• SIA “Bauskas novada komunālserviss” ir noteicis vienotu komercuzskaites mēraparāta rādījumu iesniegšanas periodu – no 25.datuma līdz mēneša beidzamajai dienai;
• Daudzdzīvokļu mājās, kurās SIA “Bauskas novada komunālserviss” ir pārvaldnieks, komercuzskaites mēraparātu rādījumi tiek nolasīti katra mēneša beidzamajā darbadienā;
• To, kad īpašnieki individuālajās mājās vai pārvaldnieki, māju vecākie un pilnvarotās personas (mājās, kuras neapsaimnieko BNKS) nolasa komercuzskaites mēraparātu rādījumus, nav iespējams kontrolēt, līdz ar to īpašs datums rādījumu nolasīšanai nav noteikts.

Attiecīgajā mēnesī ūdens (kanalizācijas) patēriņš tiks aprēķināts no 3 mēnešu vidējā ūdens patēriņa.

Atsevišķos ciemos vai mājās, šādi ūdens padeves traucējumi ir iespējami. Lai noteiktu konkrētu iemeslu spiediena zudumam, ir nepieciešams veikt ūdens ievada apsekošanu un spiediena mērīšanu. Problēma var būt gan tajā apstāklī, kad aizsērējis sietiņš pie komercuzskaites mērierīces, gan nepietiekams spiediens kopējā tīklā.

Šāda situācija nav nekas neparasts vai ārkārtējs. Šajā laika posmā automātiski notiek ūdens sagatavošanas iekārtu skalošana. Ņemot vērā, ka šim procesam nepieciešams ievērojams ūdens daudzums, kopējā ūdensapgādes sistēmā padotā ūdens daudzums un spiediens samazinās. Nelielos ciemos, kur projektētā ūdens padeve ir salīdzinoši neliela, ūdens spiediens gala patērētājam var būt mazāks.

Iespējams, nepietiek ūdens. Ir atsevišķi ciemi vai pat pilsētas, kur būvējot ūdensapgādes sistēmu, nebija paredzēts tik liels lietotāju skaits un ūdens patēriņš. Īpaši ūdens patēriņš pieaug karstajās dienās, kad ar šo pašu ūdeni pastiprināti tiek laistīti dārzi un zālieni, kā arī pildīti piemājas baseini. Risinājums – jāierīko papildu ūdens urbumi. Ir gadījumi, kad ūdens spiediena samazināšanās iemesls ir bojājumi ūdensapgādes automātiskās vadības sistēmā. Netiek savlaicīgi, mazinoties spiedienam, ieslēgti ūdens sūkņi, kas neizbēgami izraisa problēmas ūdens spiedienā. Risinājums – jālabo vai jāmaina automātiskās vadības sistēmas.

• Viena no problēmām var būt centralizētajos ūdens apgādes tīklos. Tie būvēti vēl padomju laikos, ir veci, metāla caurules sarūsējušas, tādēļ ūdenī, kas plūst caur šādām caurulēm, neizbēgami ir rūsa;
• Līdzīga situācija var būt arī daudzdzīvokļu māju iekšējos tīklos. Ja tie nav mainīti no brīža, kad māja uzbūvēta, cerība uz kvalitatīvu ūdeni ir minimāla;
• Lai gan neliela, tomēr iespēja ir bijājumi ūdens sagatavošanas stacijā, kad pārstāj darboties ūdens atdzelžošanas iekārtas. Tas gan notiek reti, un bojājumi tiek operatīvi novērsti.

Ūdens skaitītājus dzīvokļos drīkst uzstādīt jebkurš. Tomēr skaitītāju uzstādīšanai ir noteiktas tehniskās prasības, tādēļ labāk, ja to uzstādīšanu uzticētu profesionālam santehniķim.

Jā, uzņēmums šādu maksas pakalpojumu piedāvā.

Maksa par ūdens skaitītāja uzstādīšanu ir noteikta cenrādī.

Par skaitītāja uzstādīšanu un nomaiņu dzīvoklī maksā dzīvokļa īpašnieks (valdītājs, lietotājs).

Darbojas, iespējams, šie skaitītāji ilgi, taču, lai tos izmantotu ūdens patēriņa noteikšanai, skaitītājiem jābūt verificētiem. Jauna skaitītāja versifikācijas termiņš ir 4 gadi. Tātad, ik pēc 4 gadiem ūdens skaitītājs ir jāmaina, uzstādot jaunu vai atkārtoti verificētu skaitītāju.

SIA “Bauskas novada komunālserviss” nepiedāvā uzstādīt verificētus skaitītājus. Gan ūdens sastāvs, gan nolietotie ūdensapgādes tīkli daudzos gadījumos skaitītāju ekspluatācijas laiku ievērojami saīsina. Ja arī pēc 4 gadiem tas verifikācijas pārbaudi iztur, tad pārliecības, ka tas pareizi rādīs ūdens patēriņu vēl 4 gadus, nav.

Skaitītāju verifikācijas termiņam dzīvokļos jāseko līdzi dzīvokļa īpašniekam. Taču arī pārvaldniekam vai personai, kas veic aprēķinus par piegādāto ūdeni, arī jāseko līdzi verifikācijas termiņam, savlaicīgi atgādinot par to. Tomēr pieteikumu skaitītāja maiņai, iesniedz tikai dzīvokļa īpašnieks.

Kopējo skaitītāju mājas ievadā (komercuzskaites mēraparāts) uzstāda, un veic tā verifikāciju un nomaiņu, ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, jeb konkrētajā gadījumā – SIA “Bauskas novada komunālserviss”. Izdevumi par komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanu, apkopi, verifikāciju vai maiņu ir ietverti ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifā un mājas īpašniekiem par to nav jāmaksā.

Ūdenssaimniecības pakalpojuma izpratnē daudzdzīvokļu māja ir viens klients. Tas nozīmē, ka mājas īpašniekiem ir jāsamaksā par visu mājai piegādāto ūdens daudzumu. Lai to noteiktu, iespējami tuvu mājas sienai vai atsevišķos gadījumos arī speciāli izbūvētā kontrolakā mājas ārpusē tiek uzstādīts komercuzskaites mēraparāts.

Saskaitīt var, taču kā liecina pieredze, individuālā patēriņa summa gandrīz vienmēr ir mazāka par to, kuru uzrāda mājas ievadā uzstādītais komercuzskaites mēraparāts. Un tad veidojas ūdens starpība, par ko skaidrots citā sadaļā.

Nē, ūdens skaitītāju veidi ir daudz, un tie būtiski atšķiras cits no cita.

• Atsevišķi skaitītāji ir aukstajam un karstajam ūdenim;
• Ir skaitītāju precizitātes klases A, B, C, D;
• ir dažādu izmēru skaitītāji, kas paredzēti noteiktai ūdens caurplūdei;
• Ir metāliskie un plastmasas;
• Ir mehāniskiem un elektroniskie;
• ir uz vietas vai attālināti nolasāmie skaitītāji;
• ir tā saucamie vecie skaitītāji, kuru mehānisms atgādina vecās ūdensdzirnavas, un ir jaunās paaudzes ultraskaņas skaitītāji.

Nē, taču to nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība. Mājās, kurās dzīvokļu skaits nepārsniedz 10 līdz 12, racionālāk un lētāk būtu kopējo ūdens patēriņu sadalīt, piemēram pēc deklarēto vai faktiski dzīvojošo personu skaita. Izmaksas ūdens patēriņa noteikšanai ar skaitītājiem pieaug. Tirgotāji piedāvā dārgākus skaitītājus ar augstāku precizitātes klasi, skaitītājus periodiski nepieciešams verificēt, arī darba spēka izmaksas, skaitītājus uzstādot un mainot, palielinās. Rezultātā iedzīvotāji ir spiesti tērēt ievērojamas summas, lai tikai noteiktu savu ūdens patēriņu.

Ņemot vērā, ka šāda rīcība ietekmē pārējo dzīvokļu īpašnieku norēķinus, lēmumu – ko darīt ar negodīgiem kaimiņiem, lemj dzīvokļu īpašnieku kopība.

Ņemot vērā, ka šāda rīcība ietekmē pārējo dzīvokļu īpašnieku norēķinus, lēmumu – ko darīt ar negodīgiem kaimiņiem, lemj dzīvokļu īpašnieku kopība.

Mājai piegādāto ūdens daudzums tiek uzskaitīts ar dzīvojamās mājas ūdens ievadā uzstādīto komercuzskaites mēraparātu, kas parasti ir lielāks, nekā visu dzīvokļu īpašnieku nodoto dzīvoklī ūdens patēriņa skaitītāju rādījumu summa. Arī šī starpība ir jāsedz mājas īpašniekiem solidāri.

Informācija šeit.

Informācija šeit.

Jā, gandrīz vienmēr par tiem ir jāmaksā. Ir tikai 4 gadījumi, kad ūdens zudumi tiek sadalīti nevis starp visiem dzīvokļu īpašumiem, bet tiem īpašumiem, kuriem:

• dzīvoklī nav uzstādīts ūdens patēriņa skaitītājs;
• ūdens patēriņa skaitītājam ir beidzies verifikācijas termiņš un tas nav nomainīts trīs mēnešu laikā pēc termiņa beigām;
• dzīvokļa īpašnieks nav nodevis skaitītāja rādījumus vairāk kā 3 mēnešus pēc kārtas;
• dzīvokļa īpašnieks pakalpojuma sniedzēja ikgadējā skaitītāju pārbaudes inventarizācijā, atkārtoti nenodrošina piekļuve skaitītāja pārbaudei.

Ja neviens dzīvoklis neatbilst iepriekš nosauktajiem 4 gadījumiem, ūdens starpības sadala uz visiem dzīvokļiem.

Viennozīmīgas atbildes nav. Biežāk minētie iemesli ir:

• rādījumu nolasīšana atšķirīgā laikā vai nenolasīšana vispār;
• apzināti samazinātu rādījumu iesniegšana;
• dažādas precizitātes klases skaitītāju izmatošana;
• nepareizi uzstādīti ūdens skaitītāji;
• bojātas dzīvokļos uzstādītās santehniskās ierīces (bojāti tualetes podu skalotāji, piloši krāni un tml.);
• nolietojušies vai bojāti mājas iekšējie ūdensapgādes tīkli;
• piesārņojums skaitītājā;
• ūdens noplūdes avārijās;
• negodprātīga rīcība, jeb ūdens zagšana, ar dažādiem paņēmieniem apturot skaitītāju darbību vai izveidojot slēptas ūdens ņemšanas vietas pirms ūdens skaitītāja.

Reti, bet tā gadās. Tam par iemeslu pārsvarā ir nepareiza rādījumu nolasīšana vai iesniegšana, kā arī rādījumu neiesniegšana vispār.

• Iesūtot iesniegumu un dokumentus elektroniski uz e-pastu info@bnks.lv, parakstītus ar drošu elektronisko parakstu, norādot arī tālruņa nr. saziņai ar Jums;
• Iesniedzot tos jebkurā Klientu konsultāciju punktā;
• Pa pastu uz SIA “Bauskas novada komunālserviss” biroju Salātu ielā 7a, Bauskā, LV-3901.

Ikmēneša ūdens skaitītāju rādījumi jāiesniedz katru mēnesi, arī tad, ja ūdens nav lietots vispār. Rādījumus fiksēšanu un iesniegšanu veic laikā no 25.datuma līdz mēneša beidzamai dienai.

• e-pastā: skaititaji@bnks.lv;
• sūtot informāciju WhatsApp Nr.: 26638889 (lūgums – uz šo numuru nezvanīt);
• sūtot SMS uz tālruni Nr.: 26638889 (lūgums – uz šo numuru nezvanīt);
• SIA “Bauskas novada komunālserviss” tīmekļa vietnē bnks.lv;
• klātienē – Konsultāciju punktos Bauskā, Iecavā, Vecumniekos un Rundālē;
• klientu pašapkalpošanās vietnēs Bill.me vai mans.bnks.lv (šobrīd nestrādā);
• īpašos gadījumos, zvanot pa vienoto tālruni – 8889. Tomēr šo veidu aicinām izmantot tikai tos klientus, kuriem nekādi nav iespējams iesniegt.

Tiem kuri neiesniegs informāciju par ūdens patēriņa skaitītāju rādījumiem, ūdens patēriņš tiks aprēķināts pēc iepriekšējo 3 mēnešu vidējā patēriņa.

Nē, šādi rādījumus iesniegt nevar. Datu pārrakstīšana no papīra ievērojamo paildzina šo procesu, palielinot kļūdu skaitu, turklāt nelietderīgi tiek tērēti personāla resursi.

Visticamāk, nē! Rēķinus ir jāapmaksā līdz 25.datumam, savukārt ūdens skaitītāju rādījumus jāiesniedz no 25.datuma. Protams, ja esat aizkavējies ar maksājumu, un to veicat pēc 25. datuma, jā, tad vienlaicīgi varat iesniegt arī skaitītāju rādījumus.

Nē, šādā veidā skaitītāju rādījumus iesniegt nevar. Maksājumu reģistrēšana norēķinu sistēmā notiek automātiski, izmantojot konkrētus identifikatorus, piemēram, rēķina numuru vai klienta numuru. Nekāda cita informācija, kas norādīta ailē – maksājuma informācija, netiek ņemta vērā. Ja šādi tomēr norādīsiet skaitītāju rādījumus, sistēma tos neatpazīs un sapratīs, ka rādījumi nav iesniegti, bet rēķinā ūdens patēriņš tiks aprēķināts pēc iepriekšējo 3 mēnešu vidējā patēriņa.

Šāda pozīcija ir iekļauta tikai to daudzdzīvokļu māju īpašnieku rēķinos:

• kuru mājām nav pārvaldnieka, un kuru īpašnieki ir izvēlējušies veikt tiešos maksājumus pakalpojumu sniedzējam;
• kuru mājām ir pārvaldnieks, taču mājas īpašnieki vienalga izvēlējušies veikt tiešos maksājumus pakalpojumu sniedzējam;
• kuru māju neapsaimnieko SIA “Bauskas novada komunālserviss”.

Maksa ir par papildu darbu un izmaksām pakalpojumu sniedzējam, lai veiktu norēķinus ar katru dzīvokli atsevišķi:

• atbilstošas norēķinu sistēmas iegāde (kas atbalsta liela apjoma klientu norēķinu apstrādi);
• klienta profila izveidošana norēķinu sistēmā, tā regulāra aktualizēšana;
• ikmēneša datu savākšana (skaitītāju rādījumi, deklarēto personu skaits un tml.) un ievadīšana norēķinu sistēmā;
• katra dzīvokļa maksājamās daļas aprēķināšana par pakalpojumu;
• pakalpojumu rēķinu sagatavošana un piegāde;
• bezskaidras naudas maksājumu reģistrēšana norēķinu sistēmā;
• skaidras naudas iekasēšana un reģistrēšana norēķinu sistēmā;
• paziņojumu sagatavošana par parāda esamību un nodot to adresātam;
• atbilžu sagatavošana un klientu iesniegumiem;
• prasību savlaicīga celšana tiesā pret dzīvojamās mājas īpašnieku par maksājumu saistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi;
• citi parādu administrēšanas un piedziņas izdevumi.

Jā, dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 17.4 panta pirmā daļa paredz veikt ekonomiski pamatotus aprēķinus un nodrošināt dzīvojamās mājas īpašniekam iespēju saņemt vispusīgu un pilnīgu informāciju par tā piedāvāto pakalpojumu cenu.

• Jā, var! Dzīvojamās mājas īpašniekiem jāvienojas veikt maksājumus komunālo pakalpojumu sniedzējam ar mājas pārvaldnieka starpniecību;
• Ja mājas pārvaldnieks nevēlas uzņemties pienākumu – administrēt šādus maksājums, mājas īpašniekiem ir tiesības mainīt pārvaldnieku;
• Protams, ja mājai pārvaldnieka nav, un neviens cits labprātīgi nevēlas uzņemties norēķinu administratora funkcijas, neko darīt, šo pakalpojumu par maksu nodrošina pakalpojumu sniedzējs.

Nē, tarifu aprēķināšanas metodika šādu izdevumu iekļaušanā neparedz, un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas eksperti rūpīgi vērtē visus tarifa projektā ietvertos izdevumus.

Bez īpaša atgādinājuma vai brīdinājuma informācija par Jums, kā parādnieku tiks nosūtīta Kredītuzraudzības birojam (KIB), kas to ievieto publiskajās datu bāzēs. Iekļaušana šādā reģistrā ierobežo Jūsu iespējas noformēt līzinga līgumus vai saņemt aizdevumus bankās. Bez īpaša atgādinājuma vai brīdinājuma informācija parāda piedziņa tiks nodota ārpustiesas parāda piedziņas komercsabiedrībai. Tiks celta prasība tiesā par parāda piedziņu piespiedu kārtā, piedziņu vēršot gan uz naudu kredītiestāžu kontos, kustamo mantu, gan nekustamo īpašumu.

Nē, šādu iespēju SIA “Bauskas novada komunālserviss” nepiedāvā.

• rēķini ir jāapmaksā regulāri un savlaicīgi;
• uzņēmuma nav brīvu līdzekļu, lai n-tos mēnešus kreditētu tos, kuri nevēlas savlaicīgi norēķināties par pakalpojumiem;
• šādi līgumi būtībā ir aizdevuma līgumi, kurus pašvaldības kapitālsabiedrība nav tiesīga slēgt;
• šādas vienošanās ievērojami sarežģī parādu administrēšanas procesu.

Ja parāda piedziņa ir nodota ārpustiesas parāda piedziņas komercsabiedrībai, visi parāda maksājumi veicami šīs kompānijas norēķinu kontā.

Cik lielu atlīdzību no parādnieka var pieprasīt ārpustiesas parāda piedziņas komercsabiedrība?

• Kopā ne vairāk, kā 17 eiro.

Nē, nokavējuma procenti aprēķināti netiks. Kā kompromisu samērā nesaudzīgai attieksmei pret parādniekiem, plānota nokavējumu procentu atcelšana. Arguments šādai labvēlībai ir viens – dot iespēju parādniekiem iespējami ātri samaksāt parādu pamatsummu, nevis lielu daļu no iemaksātās summas novirzīt nokavējuma procentu samaksai. Uzņēmuma mērķis nav pelnīt uz parādnieku rēķina, bet panākt, lai rēķini tiktu atmaksāti savlaicīgi.

• ūdenssaimniecības pakalpojumi tarifi;
• siltumapgādes pakalpojuma tarifi;
• atkritumu apsaimniekošanas tarifi;
• pārējo maksas pakalpojumu cenrādis.

Jebkādus pakalpojumus, ko piedāvā SIA “Bauskas novada komunālserviss” var pieteikt pa vienoto tālruni 8889 vai rakstot e-pastu uz: info@bnks.lv.

Vienots reaģēšanas laiks nav noteikts, viss atkarīgs no konkrētā pakalpojuma un darbinieku resursiem. Primāri pakalpojumi tiek nodrošināti BNKS klientiem, piemēram, daudzdzīvokļu mājās, kuras apsaimnieko BNKS.

Ja mājas pārvaldnieks ir BNKS, problēmas tiks novērsta nekavējoties. Pārējo māju iedzīvotājiem šādās situācijās ir jāvēršas pie sava pārvaldnieka. Ja mājai pārvaldnieka nav, BNKS ūdensvadu var salabot, taču rindas kārtībā un par atsevišķu samaksu.

Nē, šādus pakalpojumus BNKS nepiedāvā.

Nē, BNKS nav sertificētu arboristu, tādēļ koku zāģēšanas pakalpojumus nepiedāvājam.

• Internetbanka – Maksājumi par pakalpojumiem, jeb rēķinu apmaksā veicami uz tiem norēķinu kontiem, kuri norādīti pakalpojumu rēķinos. Aicinām nemeklēt citus norēķinu kontus ne kapitālsabiedrību, ne pašvaldības mājas lapās.
• Veikalu tīkli – Maksājumus pieņems arī veikalu tīklos “Maxima” “Mego” un “Narvesen”, kā arī VAS “Latvijas pasts nodaļās, uzrādot pakalpojuma rēķinu.
• Klientu portālā – Tāpat kā līdz šim, būs iespēja norēķināties arī Bill.me klientu pašapkalpošanās portālā.
• Skaidrā naudā – Joprojām būs iespēja rēķinus apmaksāt skaidrā naudā Konsultāciju punktos Bauskā, Iecavā, Vecumniekos un Pilsrundālē. Tiek paredzēta iespēja to attālāko ciemu iedzīvotājiem, kuriem nav iespēja rēķinus apmaksāt citos veidos, izmantot mobilā kasiera pakalpojumus. Maksājumu pieņemšanas grafiks, ciemi un iekasēšanas punktu adreses tiks publicēti.

Jā, taču obligāti norādiet vai nu kāda Jums izrakstītā rēķina numuru vai klienta numuru. Pretējā gadījumā maksājumu kļūst sarežģīti piesaistīt Jūsu norēķinu kontam sistēmā.

Iemesli tam var būt vairāki:

• Maksājuma uzdevumā neesat norādījis precīzu rēķina vai klienta numuru. Līdz ar to maksājuma piesaiste prasa ilgāku laiku;
• Esat samaksājis jau tajā mēnesī, kurā saņēmāt rēķinu. Rēķins tiek izrakstīts par konkrētu mēnesi, tādēļ visas iemaksas, kas veiktas citā mēnesī, rēķinā netiek iekļautas;
• Pārbaudiet, vai esat norādījis pareizu norēķinu konta numuru, uz kurieni skaitījāt naudu. Aicinām pārskaitījumu veikt tikai uz tiem norēķinu kontiem, kas norādīti rēķinā.

Ja esat nozaudējis drukātā veidā piegādātu rēķinu, atkārtoti to neizsūta. Taču Jums ir iespēja to saņemt tuvākajā SIA “Bauskas novada komunālserviss” konsultāciju punktā.

Šiem terminiem nav oficiāla skaidrojuma, taču apsaimniekotāju un pašvaldības darbinieku sarunvalodā šādi jēdzieni tiek lietoti visai bieži.

• Nepārņemtā māja – daudzdzīvokļu dzīvojamās māja, kuras pārvaldīšanas tiesības, pēc tās nodošanas privatizācijai, nav pārņēmuši mājas īpašnieki, un kuru joprojām apsaimnieko pašvaldība vai tās deleģēta kapitālsabiedrība. Pašvaldības pienākumu šādas mājas apsaimniekot nosaka likums Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju;
• Pārņemtā māja – daudzdzīvokļu dzīvojamās māja, kuras pārvaldīšanas tiesības ar pašvaldības domes lēmumu ir nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai. Šo māju apsaimniekošana ir deleģēta gan dzīvokļu īpašnieku biedrībām, gan atsevišķām fiziskām personām, gan komercsabiedrībām, kāda citu starpā ir arī SIA “Bauskas novada komunālserviss”;
• Paju māja – māja, kuras īpašnieki, pagājušā gadsimta 90-to gadu sākumā dzīvokļus ieguva apmaiņā pret kolhozu pajām. Pārsvarā šādām mājām apsaimniekotāja nav vispār. Daļa paju māju īpašnieku cenšas savstarpēji vienojoties, mājas kopīpašumu apsaimniekot pašu spēkiem, pārējie paļaujas uz pašvaldību, cerot, ka ārkārtas situācijā tā vienalga palīdzēs, bet ikdienas problēmas katrs īpašnieks risina kā prot vai var atļauties. Pašvaldībai nav tiesību iesaistīties šādu māju apsaimniekošanā ne kā apsaimniekotājam, ne kā finansētājam. Nereti problēmas paju māju dzīvokļu īpašniekiem ir pierādīt savas īpašuma tiesības uz dzīvokli – dokumenti 30 gadu laikā nozaudēti, kolhozi likvidēti, arhīvi ne vienmēr ir saglabājušies.

Jā! Dzīvokļa īpašuma atsavināšanas gadījumā darījuma dalībniekiem nekavējoties rakstveidā jāpaziņo dzīvojamās mājas pārvaldniekam par dzīvokļa īpašnieka maiņu. Informāciju var sūtīt e-pastā: info@bnks.lv vai iesniegt jebkurā mūsu Klientu konsultāciju punktā.

Dzīvokļa īpašuma ieguvējam pēc darījuma noslēgšanas jāiesniedz īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu dzīvojamās mājas pārvaldniekam vai personai, kura atbilstoši pārvaldīšanas līguma noteikumiem kārto mājas lietu. Informāciju var sūtīt e-pastā: info@bnks.lv, iesniegt jebkurā mūsu Klientu apkalpošanas centrā vai aizpildīt “Pieteikumu dzīvokļa īpašnieka maiņas reģistrācijai”. pievienojot Zemesgrāmatas aktu.

BNKS rīcībā nav informācija ne par darījumiem ar dzīvokli, ne ierakstiem Zemesgrāmatā. Ja esat iegādājies vai citādi kļuvis par dzīvokļa īpašnieku, aicinām aizpildīt “Pieteikumu dzīvokļa īpašnieka maiņas reģistrācijai”. pievienojot Zemesgrāmatas aktu. Ja īpašumtiesības zemesgrāmatā nav nostiprinātas, pievienojiet citu dokumentu, kas apliecina Jūtu tiesības uz īpašumu.

Maksa par pakalpojumiem tiks aprēķināti:

• no brīža, kad īpašumtiesības nostiprinātas zemesgrāmatā;
• ja zemesgrāmata nav, no datuma, kurā esat kļuvis par dzīvokļa valdītāju (norādījis pieteikumā).

Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties gan par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, gan par saņemtajiem pakalpojumiem jau sākot no dienas, kad ir ieguvis īpašumtiesības uz dzīvokļa īpašumu. Ja jaunais īpašnieks tomēr vēlas norēķināties jau pirms īpašuma reģistrēšanas zemesgrāmatā, tas iesniedz dzīvokļa pieņemšanas – nodošanas aktu. Pieņemšanas – nodošanas akta cita starpā jānorāda ūdens skaitītāju rādījumi.

Nē, Ja vien ar iepriekšējo īpašnieku neesat vienojušies, ka parādus samaksāsiet Jūs. Gadījumā, ja veikts nekorekts aprēķins, iekļaujot iepriekšējā dzīvokļa īpašnieka neapmaksātos rēķinus, aicinām zvanīt uz klientu informatīvo tālruni 8889 vai rakstīt uz e-pastu: norekini@bnks.lv.

• Iesūtot iesniegumu un dokumentus elektroniski uz e-pastu info@bnks.lv, parakstītus ar drošu elektronisko parakstu, norādot arī tālruņa nr. saziņai ar Jums;
• Iesniedzot tos jebkurā Klientu konsultāciju punktā;
• pa pastu uz SIA “Bauskas novada komunālserviss” biroju Salātu ielā 7a, Bauskā, LV-3901.

• sūtot tos uz e-pastu info@bnks.lv;
• iesniedzot tos jebkurā Klientu konsultāciju punktā;
• pa pastu uz SIA “Bauskas novada komunālserviss” biroju Salātu ielā 7a, Bauskā, LV-3901.

• mājas pārstāvis raksta iesniegums (pieejams šeit) un nosūta to SIA “Bauskas novada komunālserviss”;
• pēc iesnieguma saņemšanas SIA “Bauskas novada komunālserviss” veiks dzīvojamās mājas apsekošanu, iegūs nepieciešamos datus (mājas platība, kopjamās teritorijas platība u.c.) un sagatavos pārvaldīšanas piedāvājumu;
• pēc pārvaldīšanas piedāvājuma saņemšanas dzīvokļu īpašnieku kopībai jāpieņem lēmums par pārvaldīšanas tiesību nodošanu SIA “Bauskas novada komunālserviss”.

Dzīvokļu īpašnieku kopībai, atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 16., 17., 18., 19. un 20.panta nosacījumiem jāpieņem lēmumi par.

• dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu SIA “Bauskas novada komunālserviss”;
• dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotās personas ievēlēšanu pārvaldīšanas līguma parakstīšanai;
• parādu atmaksāšanas kārtību pakalpojumu sniedzējiem (ja šāds parāds ir);
• dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas apmēru.

Sasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, uz to uzaicināms SIA “Bauskas novada komunālserviss” pārstāvis. Lai pieņemtu lēmumu par atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam, “par” jānobalso dzīvokļu īpašniekiem, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašniekiem.

Nepieciešams iesniegt SIA “Bauskas novada komunālserviss” dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par pārvaldnieka maiņu, kurā cita starpā, būtu jānorāda:

• turpmākā norēķinu kārtība par komunālajiem pakalpojumiem (tiešie maksājumi ar SIA “Bauskas novada komunālserviss” vai norēķini ar pārvaldnieka starpniecību);
• persona, kura būs pilnvarota slēgt līgumu ar SIA “Bauskas novada komunālserviss” par komunālajiem pakalpojumiem, gadījumos (ja tam netiek pilnvarots pārvaldnieks);
• kārtība, kādā tiks sadalīta ūdens starpība (ja šāda kārtība netiks paredzēta, tiks piemērota MK noteikumos paredzētā kārtība);
• maksa par kopīpašuma pārvaldīšanu;
• persona, kura mājas īpašnieku vārdā būs pilnvarota saņemt dokumentāciju un naudas līdzekļu uzkrājumu.

Par pārņemšanas process norit apmēram mēnesi, un pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas ar 1.datumu. Ar detalizētu kārtību, kādā SIA “Bauskas novada komunālserviss” nodod pārvaldīšanas tiesības citam pārvaldniekam, var iepazīties pie māju pārziņiem.

Statistika liecina, ka Latvijā gadā izceļas ap 500 ugunsgrēkus, kurus izraisa skursteņos degoši sodrēji. Lai no tā izvairītos, jāsaved kārtībā apkures sistēma un vislabāk to var izdarīt skursteņslauķis.

Mehāniskās ventilācijas sistēmas tehniskā stāvokļa pārbaudi un tīrīšanu veic reizi piecos gados.

• Kamīns, dažāda veida krāsniņas, piemēram, Jotul, kam tiek izmantots cietais kurināmais un kas neakumulē siltumu ilgāk par 3h jātīra 2x gadā – 1x pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1. novembrim) un 1x apkures sezonas laikā ( no 1. novembra līdz 1. martam);
• Dažāda veida apkures katlus, sildmūrus, siltā gaisa apkures ierīces, siltā ūdens apkures ierīces, kam tiek izmantots cietais kurināmais un kas akumulē siltumu ilgāk par 3h jātīra 1x gadā – pirms apkures sezonas (līdz 1. novembrim);
• Apkures iekārtas, kam tiek izmantots šķidrais kurināmais jātīra 1x gadā – pirms apkures sezonas (līdz 1. novembrim);
• Apkures iekārtas, kam tiek izmantots dabīgais kurināmais jātīra ne retāk kā reizi piecos gados.

• Cietā kurināmā apkurei – 1x piecos gados;
• Šķidrā kurināmā apkurei – 1x piecos gados.

• Daudzdzīvokļu mājās, kuras apsaimnieko BNKS, dūmvadu un ventilācijas kanālu tīrīšanu organizē BNKS, tādēļ iedzīvotājiem par to satraukties nevajadzētu;
• Pērējām daudzdzīvokļu mājām šo pakalpojumu nodrošina mājas pārvaldnieks, tādēļ droši vērsieties pie viņa;
• Individuālo māju īpašnieki, kā arī to daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieki, kurām nav pārvaldnieka, sertificētus skursteņslauķus var meklēt šeit.

Parasti pakalpojuma izmaksas ir tuvu 100 eiro par komplektu. Komplektā ietilpst dūmeņa-skursteņa, pakājes tīrīšana, aktu sastādīšana par dūmvadu un ventilācijas kanālu stāvokli.

• Rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m3/diennaktī;
• Septiķis – rūpnieciski ražota vai individuāli izgatavota tvertne ar divām vai vairākām kamerām cilvēka radīto notekūdeņu un fekālo nogulšņu nostādināšanai ar pārplūdi vidē pēc nostādināšanas;
• Notekūdeņu krājtvertnes, kurās uzkrājas neattīrīti notekūdeņi, septisko tvertņu dūņas, fekālijas vai kanalizācijas sistēmu tīrīšanas atkritumi (turpmāk – notekūdeņi un nosēdumi).

• Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumi Nr. 384 “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu”;
• Bauskas novada domes saistošie noteikumi Nr.16 “Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību Bauskas novada pašvaldībā”.

Nē, jāreģistrē tikai tās DKS, kuras neatrodas saistošo noteikumu pielikumā minētajās apdzīvotajās vietās. Tātad, ja Jūs īpašums atrodas kādā no minētajiem ciemiem vai apdzīvotajām vietām, Jums par DKS reģistrēšanu nav jāuztraucas.

Jāaizpilda reģistrācijas apliecinājums un jāiesniedz personīgi tuvākajā Klientu konsultāciju punktā vai e-pastā: info@bnks.lv. Decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistrācijas iesnieguma veidlapa atrodama šeit.

Jā, MK noteikumos šis termiņš ir – 2021.gada 31.decembris.

Jā – var un pat vajag. Sods par saistošajos noteikumos noteiktā termiņa neievērošanu, netiek piemērots.

Ja īpašumā DKS nav izbūvēts, reģistrācijas apliecinājums nav jāiesniedz. Arī parastā sausā tualete, jeb tautā sauktā “sirsniņmājiņa” ir uzskatāma par DKS – notekūdeņu krājtvertni un ir reģistrējama, neatkarīgi no tā, kāda apjoma tvertne tur ir ievietota.

• Jāreģistrē jebkura privāta kanalizācijas sistēma – krājtvertne, septiķis, bioloģiskā notekūdeņu attīrīšanas iekārta, arī brīvi stāvošas tualetes, neatkarīgi no to tilpuma, novietojuma un izmantošanas biežuma;
• Arī mazdārziņos, neapbūvētos zemes gabalos un būvlaukumos uzstādītās pārvietojamās vai stacionārās tualetes ir jāreģistrē;
• Būtiski ievērot, ka pastāv iespēja, ka vienā nekustamajā īpašumā atrodas vairākas DKS. Šādos gadījumos reģistrācija jāveic par katru sistēmu atsevišķi, par katru no tām aizpildot savu reģistrācijas pieteikumu;
• Arī tad, ja īpašums ir pieslēgts centralizētajai kanalizācijai, bet pagalmā ir uzstādīta sirsniņmājiņa, tā ir uzskatāma par DKS un reģistrējama;
• DKS reģistrā nav jāreģistrē tikai viena veida decentralizētās kanalizācijas sistēmas – rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuru kopējā darbības jauda pārsniedz 5m³/dnn.

Pēc reģistrācijas iesnieguma izskatīšanas un DKS iekļaušanas reģistrā, tās īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam tiks izsniegts Paziņojums par reģistrāciju. Paziņojumā būs norādīts reģistrācijas numurs un datums, kurā decentralizētā kanalizācijas sistēma ir iekļauta reģistrā.

Katram DKS veidam izvešanas reižu skaits ir atšķirīgs. Rūpnieciski ražotām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām iztukšošanas reižu skaitu gadā nosaka iekārtas ražotājs. Pārsvarā gadījumu izvešana veicama 1-2 reizes gadā, paralēli tam veicot arī sistēmas apkopi, kas ir būtiski, lai nodrošinātu iekārtas atbilstošu darbību. Šādu iekārtu gadījumā izvešanas reižu skaitu samazināt ir praktiski neiespējami, jo tas var apdraudēt sistēmas kopējo veiktspēju. Septiķu iztukšošana parasti ir 1-2 reizes gadā, atkarībā no sistēmas tilpuma, patērētāju skaita un izmantošanas biežuma. Minimālais notekūdeņu un nosēdumu izvešanas biežums no septiķiem ir 1 reize gadā. Krājtvertņu izvešanas biežumu nosaka vairāki faktori, t.sk., lietotāju skaits, sistēmas izmantošanas biežums, ūdens patēriņš konkrētajā nekustamajā īpašumā, sistēmas tilpums, u.c., tādēļ šādu sistēmu īpašniekiem ir īpaši svarīgi korekti aizpildīt reģistrācijas iesniegumu. Tieši notekūdeņu krājtvertņu īpašniekiem tiek noteikts vislielākais notekūdeņu izvešanas reižu skaits gadā, kas var sasniegt pat tādas prasības, ka sistēmas iztukšošana jāveic reizi mēnesī, bet dažkārt pat biežāk. Šādos gadījumos, iesakām izvēlēties vienu no zemāk minētajiem risinājumiem:

• ūdens patēriņa mēraparāta uzstādīšana, kas ir ātrākais un lētākais risinājums, taču var nedot gaidīto rezultātu ilgtermiņā;
• kanalizācijas sistēmas veida maiņa.

• Jānodrošina atbilstoša sistēmas ekspluatācija, ievērojot ražotāja noteiktās prasības;
• Jāuzrauga sistēmas darbība, nepieļaujot kanalizācijas notekūdeņu noplūšanu gruntī vai apzinātu novadīšanu tam nepiemērotās vietās;
• Ievērot noteikto minimālo sistēmas iztukšošanas reižu skaitu gadā, izvēloties komersantus, kas Bauskas novadā ir tiesīgi sniegt šādus pakalpojumus;
• līdz kārtēja gada 1. aprīlim iesniedz BNKS komersanta rakstveida apliecinājuma kopiju par veikto sistēmas tehnisko apkopi, tehnisko stāvokli un turpmākajiem norādījumiem tās ekspluatācijā, ja nekustamā īpašumā tiek ekspluatētas rūpnieciski izgatavotas NAI, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m³/diennaktī;
• uzrāda BNKS decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanu pierādošos dokumentus (līgums par sistēmā uzkrāto notekūdeņu un nosēdumu nodošanu attīrīšanai vai decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu saņemšanas darījumu apliecinošs attaisnojuma dokuments, kurā uzrādīta pakalpojumu sniegšanas adrese, dati par savākto notekūdeņu daudzumu, summa, pakalpojumu sniegšanas datums un pakalpojumu sniegšanas rekvizīti).

• Ja DKS ir rūpnieciski rūpnieciski izgatavotas NAI, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m³/diennaktī – jā, ir jābūt līgumam par apkopi;
• .Ja DKS ir septiķis, līgumam par šīs sistēmas apkopi obligāti nav nepieciešams;
• Ja DKS sistēma ir krājtvertne, līgumam par šīs sistēmas apkopi obligāti nav nepieciešams;
• Arī līgums par asenizāciju nav nepieciešams. Pēc vajadzības var izvēlēties jebkuru asenizatoru, taču vēlams saglabāt dokumentus, kas apliecina asenizācijas faktu.

Notekūdeņus un nosēdumus no Bauskas novada administratīvajā teritorijā esošajām DKS var savākt un izvest tikai tāds asenizācijas pakalpojumu sniedzējs, kas šāda pakalpojuma sniegšanai ir reģistrējies Bauskas novada pašvaldības uzturētajā Asenizatoru reģistrā. Skatīt “Decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniedzēji”.

Bauskas novada domes saistošajos noteikumos “Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību Bauskas novada pašvaldībā” noteikta atbildība par šo noteikumu neievērošanu. Saistošo noteikumu neievērošana uzskatāma par administratīvo pārkāpumu, par ko var uzlikt naudas sodu fiziskām personām līdz 70 naudas soda vienībām (350eiro), bet juridiskām personām līdz 300 naudas soda vienībām (1500 eiro).

Materiālu var apskatīties šeit.

Līdzīgi kā citus pakalpojumus, arī asenizāciju Jūs varat pieteikt pa vienoto tālruni: 8889.

Maksa par asenizāciju sastāv no 2 daļām:

• izsūknēšana, noliešana un attīstīšana;
• pārvadāšana.

Asenizācijas maksu var apskatīt sadaļā Tarifi ->Pārējie maksas pakalpojumi.